spīvs
spīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spīvi apstākļa vārds
spīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir skarbs, nepiekāpīgs, iecirtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpīva, augstprātīga mājas īpašniece.
- Spīva, augstprātīga mājas īpašniece.
- Spīva rakstura cilvēks.
1.1.Tāds, kas saistīts ar lielu spēku, piepūli (par darbību, norisi).
PiemēriSpīva kauja.
- Spīva kauja.
- Izcīnīta spīva uzvara.
2.Spēcīgs, arī ass, kairinošs.
PiemēriSpīvs ziemas sals.
- Spīvs ziemas sals.
- Spīvi dūmi.
- Spīvi smirdēt.