spītīgs
spītīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spītīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spītīgi apstākļa vārds
spītīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
PiemēriSpītīga meitene.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpītīgs raksturs.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, prasībām (par dzīvniekiem).
PiemēriTramīgs, spītīgs zirgs.
Stabili vārdu savienojumiSpītīgs kā ēzelis.