spīts
spīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Spītība, tās izpausme.
PiemēriLiels spīts.
- Liels spīts.
Stabili vārdu savienojumiKā par spīti. Par spīti.
- Kā par spīti — saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
- Par spīti — 1. Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.2. Neraugoties uz (ko).
1.1.Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
PiemēriĒzelis spītā nekustējās ne no vietas.
- Ēzelis spītā nekustējās ne no vietas.
Cilme:No viduslejasvācu spīt ‘īgnums, izsmiekls, aizvainojums’.