Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spītēt
spītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
PiemēriSpītēt saviem vecākiem.
2.Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
PiemēriSpītēt grūtībām.