splīns
splīns lietvārds; vīriešu dzimte
Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
PiemēriUzrunāt klātesošos ar splīnā paceltu galvu.
- Uzrunāt klātesošos ar splīnā paceltu galvu.
- Pretoties savai grūtsirdībai un splīnam.
Cilme:No angļu spleen ‘liesa, slikts garastāvoklis’, kam pamatā grieķu splēn ‘liesa’.