spocīgs
spocīgs [spuõcîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spocīga [spuõcîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spocīgi [spuõcîgi] apstākļa vārds
spocīgums [spuõcîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailesar savu noslēpumainību; spokains.
PiemēriSpocīga mēness gaisma.
- Spocīga mēness gaisma.
- Spocīgs klusums mežā.
2.Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
PiemēriSpocīga cepure.
- Spocīga cepure.
- Spocīgi ģērbties.