spogulis
spogulis [spuõgulis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
PiemēriSienas spogulis.
Stabili vārdu savienojumiGreizais spogulis.
1.1.Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
PiemēriGluds ezera spogulis.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas ataino, parāda (kā) īpašības, stāvokli u. tml.
PiemēriAcis ir cilvēka dvēseles spogulis.
2.Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
PiemēriStirnām ap asti ir spilgti balts laukums, tā dēvētais spogulis.
Stabili vārdu savienojumiGreizā spogulī. Kā spogulis. Kā spogulī.
Cilme:Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā.