Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tikt2
tikt tīku, tīc, tīk, pag. tiku darbības vārds; intransitīvs
1.Izraisīt patiku.
PiemēriViņai tīk greznoties.
1.1.pārnestā nozīmē Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
PiemēriDažiem augiem tīk ēna.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
PiemēriDari, kā tev tīk.