Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tikt2
tikt tīku, tīc, tīk, pag. tiku intransitīvs, darbības vārds
1.Izraisīt patiku.
PiemēriViņai tīk greznoties.
1.1.pārnestā nozīmē Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
PiemēriDažiem augiem tīk ēna.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
PiemēriDari, kā tev tīk.