Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spītīgs
spītīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spītīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spītīgi apstākļa vārds
spītīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
PiemēriSpītīga meitene.
  • Spītīga meitene.
  • Nav labi būt spītīgam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpītīgs raksturs.
  • Spītīgs raksturs.
  • Spītīgi sakniebt lūpas un klusēt.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, prasībām (par dzīvniekiem).
PiemēriTramīgs, spītīgs zirgs.
  • Tramīgs, spītīgs zirgs.
Stabili vārdu savienojumiSpītīgs kā ēzelis.