kaprīze
kaprīze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
PiemēriNeizdabāt bērna kaprīzēm.
- Neizdabāt bērna kaprīzēm.
- Viņa kaitina ar savām kaprīzēm.
Cilme:No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds.