Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kapracis
kapracis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
PiemēriKaprači sāk aizbērt kapu.
1.1.pārnestā nozīmē Bojā ejas izraisītājs.
PiemēriViduvējība ir mākslas kapracis.
2.Kapračvabole.
PiemēriBiešu kapracis.