Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kapracis
kapracis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
PiemēriKaprači sāk aizbērt kapu.
1.1.pārnestā nozīmē Bojā ejas izraisītājs.
PiemēriViduvējība ir mākslas kapracis.
2.Kapračvabole.
PiemēriBiešu kapracis.