kapracis
kapracis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
PiemēriKaprači sāk aizbērt kapu.
- Kaprači sāk aizbērt kapu.
- pārnestā nozīmē Gadi ir lieliski kaprači. Bez trokšņa, bez liekas kņadas un lāpstu šķindināšanas nolīdzina veselus kalnus, aizber aizas ...
1.1.pārnestā nozīmē Bojā ejas izraisītājs.
PiemēriViduvējība ir mākslas kapracis.
- Viduvējība ir mākslas kapracis.