neuzņēmīgs
neuzņēmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neuzņēmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neuzņēmīgi apstākļa vārds
neuzņēmība lietvārds; sieviešu dzimte
neuzņēmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
PiemēriBikls, neuzņēmīgs cilvēks.
2.Tāds, kam ir spēcīgas organisma aizsardzības spējas; imūns.
PiemēriBūt neuzņēmīgam pret gripu.
2.1.Tāds, kas spēj pretoties (kā) iedarbībai, nereaģēt (uz to); rezistents.
PiemēriPret vīrusu slimībām neuzņēmīgi augi.
3.Tāds, kuru (kas) neietekmē, nebojā.
PiemēriPēc apstrādes materiāls kļūst neuzņēmīgs pret netīrumiem.