klausīties
klausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
PiemēriKlausīties mūziku.
Stabili vārdu savienojumiKlausies!; Klausieties! Klausos!
2.Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
PiemēriKlausīties augstākās matemātikas kursu.
3.Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt1.
PiemēriNav ko viņā klausīties.
Stabili vārdu savienojumiKlausos!
Stabili vārdu savienojumiKlausīties ar abām ausīm. Klausīties ar vaļēju muti. Klausīties ar vienu ausi.