klaušināt novecojis
klaušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
klaušinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
PiemēriKlaušināt pēc darba.
1.1.transitīvs Izjautāt, pratināt (kādu).
PiemēriNeviens viņu vēl nedomāja klaušināt.