klauvējiens
klauvējiens lietvārds; vīriešu dzimte
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → klauvēt1; troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
PiemēriSkaļš, kluss klauvējiens.
- Skaļš, kluss klauvējiens.
- Pie durvīm atskan klauvējiens.