klausīties
klausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
PiemēriKlausīties mūziku.
- Klausīties mūziku.
- Klausīties pa radio laika ziņas.
- Klausīties, kā dzied lakstīgalas.
- Uzmanīgi klausīties skolotājā.
- Klausīties ļaužu valodās.
Stabili vārdu savienojumiKlausies!; Klausieties! Klausos!
- Klausies!; Klausieties! — lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
- Klausos! idioma — 1. Lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.2. Militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
2.Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
PiemēriKlausīties augstākās matemātikas kursu.
- Klausīties augstākās matemātikas kursu.
- Skolotāji ir klausījušies psiholoģijas kursu.
3.Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt1.
PiemēriNav ko viņā klausīties.
- Nav ko viņā klausīties.
- "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
Stabili vārdu savienojumiKlausos!
- Klausos! idioma — 1. Lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.2. Militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
Stabili vārdu savienojumiKlausīties ar abām ausīm. Klausīties ar vaļēju muti. Klausīties ar vienu ausi.
- Klausīties ar abām ausīm idioma — klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
- Klausīties ar vaļēju muti idioma — klausīties ar lielu interesi.
- Klausīties ar vienu ausi idioma — klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.