klausītājs
klausītājs lietvārds; vīriešu dzimte
klausītāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
PiemēriRaidījuma pastāvīgie klausītāji.
2.Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
PiemēriBijušie kursu klausītāji.