klausītājs
klausītājs lietvārds; vīriešu dzimte
klausītāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
PiemēriRaidījuma pastāvīgie klausītāji.
- Raidījuma pastāvīgie klausītāji.
- Koncerts klausītājiem patika.
- Lekcija pulcēja zālē daudz klausītāju.
- Saistīt klausītāju uzmanību.
2.Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
PiemēriBijušie kursu klausītāji.
- Bijušie kursu klausītāji.