klaudzināt
klaudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
klaudzināties darbības vārds; atgriezenisks
1. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
PiemēriKlaudzināt rakstāmmašīnas taustiņus.
- Klaudzināt rakstāmmašīnas taustiņus.
- Klaudzināt ar spieķi pa grīdu.
- Klaudzināt ar āmuru.
- Dzenis klaudzina.
- Kaut kas klaudzina aiz sienas.
- No rīta sāk klaudzināt pāļdzinis.
- Iet, kurpju papēdīšus klaudzinādama.
2.intransitīvs Skaļi klauvēt.
PiemēriKlaudzināt pie loga, durvīm.
- Klaudzināt pie loga, durvīm.
Stabili vārdu savienojumiKlaudzināt pie durvīm. Klaudzināt pie vārtiem.
- Klaudzināt pie durvīm idioma — tuvoties, būt tuvu.
- Klaudzināt pie vārtiem idioma — tuvoties, būt tuvu.