klaudzēt
klaudzēt 3. pers. klaudz, pag. klaudzēja intransitīvs, darbības vārds
klaudzoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVienmuļi klaudz vagona riteņi.
1.1.Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
PiemēriStelles klaudz.
1.2.Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
PiemēriKāpnēm klaudzot, uzkāpt augšā.