klauvēt
klauvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
PiemēriIlgi klauvēt.
1.1.Radīt troksni, atsitoties pret ko.
PiemēriLietus klauvē pie loga.
2.formā: trešā persona Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
PiemēriSirds klauvē.
Stabili vārdu savienojumiKlauvēt pie durvīm. Klauvēt pie kāda durvīm.