gribēt
gribēt gribu, gribi, grib, pag. gribēju transitīvs, darbības vārds
Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
PiemēriBērns grib ēst.
Stabili vārdu savienojumiDari kā gribi, lai dara kā grib. Gribēt kā ēst.
Stabili vārdu savienojumiVemt gribas.