gribēt
gribēt gribu, gribi, grib, pag. gribēju darbības vārds; transitīvs
Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
PiemēriBērns grib ēst.
- Bērns grib ēst.
- Viņš grib iet prom.
- Gribu pabeigt darbu.
- Viņi gribētu dzīvot laukos.
Stabili vārdu savienojumiDari kā gribi, lai dara kā grib. Gribēt kā ēst.
- Dari kā gribi, lai dara kā grib — saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
- Gribēt kā ēst — sarunvaloda ļoti gribēt.
- Gribot negribot — neatkarīgi no paša vēlēšanās.
Stabili vārdu savienojumiVemt gribas.
- Vemt gribas sarunvaloda — ļoti nepatīk.