Paplašinātā meklēšana
Meklējam gribēt.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (98):
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
- iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- gribēt kā ēst ļoti gribēt.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
- pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
- negribēt Nolieguma darb. --> gribēt.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
- domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
- lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
- sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
- uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko); sagribēt.
- sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko).
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- savajadzēties Sagribēties.
- Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
- Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
- kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- nogrābt aiz rīkles satverot (kādu), panākt gribēto.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- nevēlams Tāds, kas nav vēlams, gaidīts, gribēts.
- iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
- izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
- izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
- izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam, izlietam.
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
- piebērties Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
- pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
- sašūties Tikt sašūtam, parasti neviļus, negribēti.
- piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
- mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
- izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
gribēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV