pārdurt
pārdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru transitīvs, darbības vārds
pārdurties atgriezenisks, darbības vārds
1.Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
PiemēriPārdurt tulznu.
1.1.Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
PiemēriPārdurt kāju uz naglas.