pārdurt
pārdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
pārdurties darbības vārds; atgriezenisks
1.Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
PiemēriPārdurt tulznu.
1.1.Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
PiemēriPārdurt kāju uz naglas.