iecirsties
iecirsties -cērtos [-cȩ̄̀rtuôs], -cērties, -cērtas [-cȩ̄̀rtas], pag. -cirtos darbības vārds; atgriezenisks
1.Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
PiemēriViņš iecērtas un nepiekrīt.
- Viņš iecērtas un nepiekrīt.
- Spītīgi iecirties, viņš klusē.
1.1.Kļūt nepaklausīgam (par dzīvnieku).
PiemēriZirgs iecērtas un apstājas pavisam.
- Zirgs iecērtas un apstājas pavisam.
2.formā: trešā persona Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
PiemēriAsais putna knābis iecērtas rokā.
- Asais putna knābis iecērtas rokā.
- Ekskavatora kauss iecērtas zemē.
2.1.Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
PiemēriCirvis iecirties naglā.
- Cirvis iecirties naglā.
- Izkapts iecirtusies velēnā.
3.formā: trešā persona Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā).
PiemēriKrūtīs iecērtas ledains vējš.
- Krūtīs iecērtas ledains vējš.
- Sejā iecērtas sniega pārslas.
4.formā: trešā persona Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
PiemēriDegunā iecērtas dūmu smaka.
- Degunā iecērtas dūmu smaka.
- Sejā iecērtas skaidrais un vēsais ziemeļu gaiss.