iecirst
iecirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
iecirtums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
PiemēriIecirst cirvi bluķi.
- Iecirst cirvi bluķi.
- Iecirst lāpstu zemē.
2.Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
PiemēriIecirst robu gāžamās priedes stumbrā.
- Iecirst robu gāžamās priedes stumbrā.
- pārnestā nozīmē Laiks iecirtis rētas.
2.1.Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
PiemēriKlintī iecirsti pakāpieni.
- Klintī iecirsti pakāpieni.
- Iecirst īpašuma zīmi.
3.intransitīvs Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriMalku skaldot, iecirst kājā.
- Malku skaldot, iecirst kājā.
4.Strauji ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIecirst izkapti kurmja rakumā.
- Iecirst izkapti kurmja rakumā.
- pārnestā nozīmē Vējš iecērt rūtī lietus šalti.
4.1.Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
PiemēriIecirst zobus sulīgajā auglī.
- Iecirst zobus sulīgajā auglī.
- Ūpis iecērt nagus zaķa mugurā.
Stabili vārdu savienojumiIecirst zobus.
- Iecirst zobus — 1. Strauji (ie)kost (kur).2. Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
5.Ar sparu iesist.
PiemēriIecirst pamatīgu pliķi.
- Iecirst pamatīgu pliķi.
- Iecirst pļauku.
- intransitīvs Iecirst zirgam ar pātagu.
6.Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
PiemēriIet, zodu krūtīs iecirtis.
- Iet, zodu krūtīs iecirtis.
- Zirgs iecērt galvu krūtīs un velk.
Stabili vārdu savienojumiIecirst galvu (krūtīs).
- Iecirst galvu (krūtīs) — strauji noliekt galvu, piespiežot zodu pie krūtīm.
7.intransitīvs; formā: trešā persona Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
PiemēriDūmi iecērt acīs.
- Dūmi iecērt acīs.
- Uzkostais pipars iecērt mēlē.
Stabili vārdu savienojumiIecirst makā robu.
- Iecirst makā robu idioma — sarunvaloda radīt lielus materiālus zaudējumus.