iecirst
iecirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
iecirtums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
PiemēriIecirst cirvi bluķi.
2.Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
PiemēriIecirst robu gāžamās priedes stumbrā.
2.1.Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
PiemēriKlintī iecirsti pakāpieni.
3.intransitīvs Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriMalku skaldot, iecirst kājā.
4.Strauji ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIecirst izkapti kurmja rakumā.
4.1.Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
PiemēriIecirst zobus sulīgajā auglī.
Stabili vārdu savienojumiIecirst zobus.
5.Ar sparu iesist.
PiemēriIecirst pamatīgu pliķi.
6.Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
PiemēriIet, zodu krūtīs iecirtis.
Stabili vārdu savienojumiIecirst galvu (krūtīs).
7.intransitīvs; formā: trešā persona Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
PiemēriDūmi iecērt acīs.
Stabili vārdu savienojumiIecirst makā robu.