iecirtīgs
iecirtīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
iecirtīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
iecirtīgi apstākļa vārds
iecirtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, arī noslēdzas sevī.
PiemēriŠodien viņa kļuvusi nelaipna, iecirtīga.
- Šodien viņa kļuvusi nelaipna, iecirtīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIecirtīga balss.
- Iecirtīga balss.
- Aiziet iecirtīgā gaitā.
- Iecirtīgi turēties pie sliktiem paradumiem.