uzgribēt
uzgribēt -gribu, -gribi, -grib, pag. -gribēju darbības vārds; transitīvs
uzgribēties darbības vārds; atgriezenisks
Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko); sagribēt.
PiemēriUzgribēt saimnieka godu.
- Uzgribēt saimnieka godu.
- Uzgribēt būt par partijas līderi.
- Pēkšņi uzgribēt sazin ko.