griba
griba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
PiemēriStipra griba.
- Stipra griba.
- Vāja griba.
- Nelokāma griba.
- Stingra griba.
1.1.Apzināta tieksme, vēlēšanās.
PiemēriGriba strādāt.
- Griba strādāt.
- Darīt ko pēc savas gribas.
- Rīkoties pret paša gribu.
Stabili vārdu savienojumiDieva griba. Labas gribas cilvēks.
- Dieva griba — Dieva nodoms, rīcība.
- Labas gribas cilvēks — cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.