Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samaukt
samaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu darbības vārds; transitīvs
1.Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriSamaukt šašlika gabalus uz iesma.
  • Samaukt šašlika gabalus uz iesma.
  • Samaukt uz pirkstiem gredzenus.
1.1.Uzmaukt.
PiemēriViņas samauc pa diviem pāriem vilnas zeķu.
  • Viņas samauc pa diviem pāriem vilnas zeķu.
2.Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
PiemēriSamaukt resnāku cauruli ar tievāku.
  • Samaukt resnāku cauruli ar tievāku.
  • Ar piemērotu pāreju samaukt caurules kopā.
2.1.sarunvaloda, neliterārs Savienot, apvienot vienā kopumā.
PiemēriSamaukt vairākas elektriskās baterijas paralēli.
  • Samaukt vairākas elektriskās baterijas paralēli.
  • Vienā ritmā samaukt dziesmas kopā.
  • Vajadzētu samaukt visas pašvaldības iestādes vienā pilsētas rajonā.
3.sarunvaloda, neliterārs, intransitīvs Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
PiemēriSamaukt nekauņam pa seju.
  • Samaukt nekauņam pa seju.
4.sarunvaloda, neliterārs, transitīvs Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
PiemēriHokejā samaukt spēcīgo pretinieku.
  • Hokejā samaukt spēcīgo pretinieku.