samanīt
samanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Uztvert ar maņu orgāniem (piem., ko slēptu, vāji izpaustu).
PiemēriSamanīt cilvēka siluetu.
1.1.Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
PiemēriSamanīt dziedāšanā neprecizitātes.
2.Nojaust, apzināties.
PiemēriSamanīju, ka mani grib apmānīt.