Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samatīt novecojis
samatīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Saredzēt.
PiemēriMiglā neko nevar samatīt.
2.Sajust, uztvert.
PiemēriPēc trokšņa samatīt nācējus.