Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samatīt novecojis
samatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Saredzēt.
PiemēriMiglā neko nevar samatīt.
2.Sajust, uztvert.
PiemēriPēc trokšņa samatīt nācējus.