Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samaukt
samaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu transitīvs, darbības vārds
1.Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriSamaukt šašlika gabalus uz iesma.
1.1.Uzmaukt.
PiemēriViņas samauc pa diviem pāriem vilnas zeķu.
2.Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
PiemēriSamaukt resnāku cauruli ar tievāku.
2.1.sarunvaloda, neliterārs Savienot, apvienot vienā kopumā.
PiemēriSamaukt vairākas elektriskās baterijas paralēli.
3.sarunvaloda, neliterārs, intransitīvs Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
PiemēriSamaukt nekauņam pa seju.
4.sarunvaloda, neliterārs, transitīvs Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
PiemēriHokejā samaukt spēcīgo pretinieku.