norīt
norīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju transitīvs, darbības vārds
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
PiemēriNorīt maizes kumosu.
Stabili vārdu savienojumiKā mēli norijis. Kā olekti norijis.
1.1.Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
PiemēriNorīt vārdiem galotnes.
Stabili vārdu savienojumiNorīt galotnes.
2.Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
PiemēriNorīt dusmas.
2.1.Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
PiemēriKaut kas viņai bija uz mēles, bet viņa norija savu sakāmo.