Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mācēt
mācēt māku, māki, māk, pag. mācēju darbības vārds; transitīvs
1.Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
PiemēriMācēt lasīt, rakstīt, rēķināt.
2.Spēt, varēt.
PiemēriViņš māk veikli izlikties.
Stabili vārdu savienojumiSkrien, ko māk.
3.konstrukcijā: nolieguma teikums Zināt.
PiemēriCik tur bija taisnības – nemāku teikt.