mācīt
mācīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
PiemēriMācīt bērnam lasīt un rakstīt.
Stabili vārdu savienojumiMācīt (kādu) amatā.
1.1.Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
PiemēriMācīt skolēnus.
1.2.Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
PiemēriMācīt zīmēšanu.
2.Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
PiemēriMācīt patstāvību.
2.1.Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
PiemēriMācīt sunim paklausību.
3.Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
PiemēriBudisms māca.