mācēt
mācēt māku, māki, māk, pag. mācēju darbības vārds; transitīvs
1.Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
PiemēriMācēt lasīt, rakstīt, rēķināt.
- Mācēt lasīt, rakstīt, rēķināt.
- Mācēt braukt ar velosipēdu.
- Mācēt uzvesties sabiedrībā.
- Skolnieks nemāk dzejoli no galvas.
2.Spēt, varēt.
PiemēriViņš māk veikli izlikties.
- Viņš māk veikli izlikties.
- Pīle māk labi nirt.
- Tā dzīvot es nemāku.
Stabili vārdu savienojumiSkrien, ko māk.
- Skrien, ko māk — skrien, cik ātri spēj, var.
3.konstrukcijā: nolieguma teikums Zināt.
PiemēriCik tur bija taisnības – nemāku teikt.
- Cik tur bija taisnības – nemāku teikt.