Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mācēt
mācēt māku, māki, māk, pag. mācēju transitīvs, darbības vārds
1.Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
PiemēriMācēt lasīt, rakstīt, rēķināt.
2.Spēt, varēt.
PiemēriViņš māk veikli izlikties.
Stabili vārdu savienojumiSkrien, ko māk.
3.konstrukcijā: nolieguma teikums Zināt.
PiemēriCik tur bija taisnības – nemāku teikt.