Paplašinātā meklēšana
Meklējam mācīt.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (166):
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- lauzīties Ar grūtībām censties iemācīties.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
- ielauzīties Ar pūlēm iemācīties (ko).
- izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
- pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
- atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
- sadot pa cepuri bārt, kritizēt, pārmācīt.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
- grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
- sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- ganu suns ganīšanai apmācīts suns.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
- garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
- ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
- tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- iedot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt.
- sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- apgūt Iemācīties lietot, izmantot.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
- sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- izmācīties Iemācīties.
- pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
- deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
- prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
- iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
- skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
- izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
- kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
- pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
- moralizēt Klaji, uzmācīgi pamācīt (kādu).
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
- sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
- iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
- mācīt (kādu) amatā mācīt (kādam) amatu.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
- pastorāts Mācītāja māja; mācītāja muiža.
- palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
- draudzes gans mācītājs.
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
- studēt svešvalodniekos mācīties svešvalodu fakultātē.
- gatavot skolas uzdevumus mācīties uzdoto.
- gatavot stundas mācīties, pildīt uzdotos mājasdarbus (par skolēnu).
- sēdēt pie grāmatām mācīties.
- pamācīties Neilgu laiku mācīties.
- pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
- sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
- diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
- kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
- paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
- iedzīt galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- sadzīt galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
- ierādīt Parādīt (kā darīt), iemācīt.
- nolikt pie vietas (kādu) pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
- noraut ādu pār acīm Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, nogalināt.
- dot mācību pārmācīt, sodīt.
- sadot pa ragiem pārmācīt.
- sadot pa seksti pārmācīt.
- skaitīt pātarus (kādam) pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
- nopērt Perot nosodīt, pārmācīt.
- dot pa biksēm pērt; pārmācīt, sodīt.
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- iejāt Pieradināt, apmācīt jāšanai (zirgu).
- mācītprasme Prasme mācīt, sniegt zināšanas, praktiskas iemaņas u. tml.
- mācīšana Process, darbība --> mācīt; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- mācīšanās Process, darbība --> mācīties; zināšanu apguve.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- parādīt Rādot paskaidrot, pamācīt (piem., darbību, paņēmienu).
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- skaitīt Runāt (ko iegaumētu, iemācītu).
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
- mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
- nevar ieliet mutē saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
- nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
- līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
- ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
- gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
- lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
- ieliet (kā) ar karoti mutē skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
- kinologs Speciālists, kas veic (piem., noziedznieka) meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- lasīt morāli stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- lasīt lekciju stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- lasīt sprediķi stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
- iedresēt Stingri, pedantiski iemācīt (ko).
- dresēt Stingri, pedantiski mācīt.
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- pēddzinis Suns, kas apmācīts pēdu dzīšanai.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, prasmes; arī mācīts.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- pastorāls Tāds, kas ir saistīts ar praktisko teoloģiju, mācītāja pienākumiem.
- pusmācīts Tāds, kas nav ieguvis pilnu izglītību; daļēji, nepilnīgi mācīts.
- nemācīts Tāds, kas nav mācīts.
- dabūt mācību tikt pārmācītam, sodītam.
- dabūt pa seksti tikt pārmācītam, sodītam.
- dabūt pa mizu tikt pārmācītam, sodītam.
- dabūt pa ādu tikt pārmācītam, sodītam.
- norauties Tikt pārmācītam.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt.
- atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
- meistars Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
mācīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV