pārmācīt
pārmācīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Sodīt (kādu), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
PiemēriPārmācīt ar žagaru.
1.1.Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
PiemēriPārmācīt satiksmes noteikumu pārkāpēju.
2.Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
PiemēriPārmācīt metinātāju par elektriķi.