kalpot
kalpot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Strādāt algotu darbu (pie kāda).
PiemēriKalpot pie saimnieka.
Stabili vārdu savienojumiKalpot par vēderu.
1.1.Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
PiemēriPēc studijām mācītājs kalpojis latviešu draudzēs.
1.2.Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
PiemēriKalpot bankā, muitā, pastā.
1.3.Dienēt (karaspēkā).
PiemēriKalpot cara armijā.
2.Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
PiemēriKalpot tautas interesēm.
3.formā: trešā persona Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
PiemēriZābaki kalpos vēl nākamgad.
3.1.pārnestā nozīmē Tikt izmantotam kādam mērķim.
PiemēriVēja spēks kalpo elektroenerģijas ieguvei.
Normatīvais komentārs:Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar “par”, “kā” un lietvārdu (nozīmē ‘noderēt, būt piemērotam’) radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela.