Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalpot.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (37):
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- sulainis Apkalpotājs.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
- bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
- sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
- komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
- krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
- priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
- ķēkša Mājkalpotāja, mājsaimniece.
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- muižas ļaudis muižnieku mājkalpotāji, kučieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja un strādāja muižā.
- izkalpot Nokalpot.
- stjuarts Pasažieru apkalpotājs (uz kuģa, lidmašīnā).
- pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
- aprūpēt Rūpēties (par kādu); apkopt, arī apkalpot (kādu).
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- mājstrādniece Sieviete, kas veic mājsaimniecības darbus; mājkalpotāja.
- dienēt Strādāt, kalpot.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo, ir izpalīdzīgs; tāds, kam ir iztapīga, savtīga tieksme pakalpot.
- kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
- uzkalpot Uzkalpoties (1).
- uzkalpot Uzkalpoties (2).
- galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
- aptecēt Veikli apkalpot, aprūpēt.
- aptekāt Veikli, arī iztopot apkalpot, aprūpēt.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- portjē Viesnīcas durvjusargs; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu.
kalpot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV