Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztrenkāt
iztrenkāt [iztrȩŋ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Trenkājot izklīdināt.
PiemēriSuns iztrenkā aitas.
2.Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
PiemēriIztrenkāt apkalpotāju.