iztrenkāt
iztrenkāt [iztrȩŋ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Trenkājot izklīdināt.
PiemēriSuns iztrenkā aitas.
- Suns iztrenkā aitas.
- pārnestā nozīmē Vējš iztrenkājis lietus mākoņus.