iztraukties
iztraukties -traucos, -traucies, -traucas, pag. -traucos darbības vārds; atgriezenisks
Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriVilciens iztraucās cauri stacijai.
- Vilciens iztraucās cauri stacijai.
- Pēkšņi priekšā iztraucas mašīna.
- pārnestā nozīmē Kā ātrvilcienā iztraukties cauri dzīvei.