Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iztrenkāt
iztrenkāt [iztrȩnkât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Trenkājot izklīdināt.
PiemēriSuns iztrenkā aitas.
2.Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
PiemēriIztrenkāt apkalpotāju.