garlaikot
garlaikot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izraisīt garlaicību.
PiemēriGarlaikot klausītājus ar neinteresanto, vienmuļo stāstījumu.
- Garlaikot klausītājus ar neinteresanto, vienmuļo stāstījumu.
- Studijas universitātē viņu garlaikoja.
1.1. Tāds, kurā izpaužas garlaicība; tāds, kas pauž garlaicību.
PiemēriGarlaikots skatiens.
- Garlaikots skatiens.
- Garlaikoti klausīties.
- Garlaikota un saīgusi apkalpotāja.