ministrs
ministrs lietvārds; vīriešu dzimte
ministre lietvārds; sieviešu dzimte
Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
PiemēriEkonomikas ministrs.
- Ekonomikas ministrs.
- Kultūras ministre.
- Iekšlietu ministra izdota pavēle.
- Ministru prezidents.
Stabili vārdu savienojumiMinistrs bez portfeļa. Ministru kabinets.
- Ministrs bez portfeļa — ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- Ministru kabinets — valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums; valdība.
- Ministru prezidents — valdības vadītājs; premjers.
Cilme:No franču ministre, kam pamatā latīņu minister ‘kalpotājs’.