kalpotājs
kalpotājs [kal̃puôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
kalpotāja [kal̃puôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
PiemēriRūpnīcas strādnieki un kalpotāji.
2.Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
PiemēriDzelzceļa kalpotājs.
2.1.Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
PiemēriPieņemt mājās kalpotāju.
3.Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
PiemēriAltāra kalpotājs.