kalpotājs
kalpotājs [kal̃puôtãjs] vīriešu dzimte, lietvārds
kalpotāja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
PiemēriRūpnīcas strādnieki un kalpotāji.
2.Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
PiemēriDzelzceļa kalpotājs.
2.1.Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
PiemēriPieņemt mājās kalpotāju.
3.Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
PiemēriAltāra kalpotājs.