kalpotājs
kalpotājs [kal̃puôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
kalpotāja [kal̃puôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
PiemēriRūpnīcas strādnieki un kalpotāji.
- Rūpnīcas strādnieki un kalpotāji.
- Kalpotāju sastāvā ietilpst arī inteliģence.
2.Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
PiemēriDzelzceļa kalpotājs.
- Dzelzceļa kalpotājs.
- Ministrijas kalpotājs.
- Viesnīcas kalpotājs.
2.1.Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
PiemēriPieņemt mājās kalpotāju.
- Pieņemt mājās kalpotāju.
3.Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
PiemēriAltāra kalpotājs.
- Altāra kalpotājs.
- Baznīcas kalpotāji.
- Mošejas kalpotāji.