kancele
kancele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
PiemēriAr kokgriezumiem greznota kancele.
- Ar kokgriezumiem greznota kancele.
- Mācītājs stāv kancelē.
Cilme:No vācu Kanzel, kam pamatā latīņu cancelli ‘režģis, nožogojums’.