kanclers
kanclers lietvārds; vīriešu dzimte
1.vēsturisks Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
Stabili vārdu savienojumiValsts kanclers.
2.Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
PiemēriFederālais kanclers.
3.Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
PiemēriLatvijas Universitātes kanclers.
3.1.Sekretārs baznīcas konsistorijā, kūrijā.
PiemēriStrādāt baznīcas konsistorijā par kancleru.
Cilme:No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius ‘rakstvedis, kancelejas priekšnieks’.