kanclers
kanclers lietvārds; vīriešu dzimte
1.vēsturisks Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
Stabili vārdu savienojumiValsts kanclers.
- Valsts kanclers — augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
2.Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
PiemēriFederālais kanclers.
- Federālais kanclers.
- Kandidēt uz kanclera amatu.
3.Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
PiemēriLatvijas Universitātes kanclers.
- Latvijas Universitātes kanclers.
3.1.Sekretārs baznīcas konsistorijā, kūrijā.
PiemēriStrādāt baznīcas konsistorijā par kancleru.
- Strādāt baznīcas konsistorijā par kancleru.
Cilme:No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius ‘rakstvedis, kancelejas priekšnieks’.