ierādīt
ierādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
PiemēriIerādīt dzīvokli, istabu.
- Ierādīt dzīvokli, istabu.
- Ierādīt zemi sakņu dārzam.
1.1.Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
PiemēriSaimniece ierāda viesiem guļvietas.
- Saimniece ierāda viesiem guļvietas.
- Ierādīt vietas autobusā.
- Ierādīt pasažierim kajīti.
2.Parādīt (kā darīt), iemācīt.
PiemēriIerādīt meitenei adīšanu.
- Ierādīt meitenei adīšanu.
- Ierādīt kalnu slēpošanas tehnikas elementus.
- Ierādīt, kā jātur izkapts.
3.Atklāt, parādīt.
PiemēriNegribēt ierādīt, ka māc nogurums.
- Negribēt ierādīt, ka māc nogurums.
- Zēns negrib ierādīt, ka meitene patīk.