ierādīt
ierādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
PiemēriIerādīt dzīvokli, istabu.
1.1.Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
PiemēriSaimniece ierāda viesiem guļvietas.
2.Parādīt (kā darīt), iemācīt.
PiemēriIerādīt meitenei adīšanu.
3.Atklāt, parādīt.
PiemēriNegribēt ierādīt, ka māc nogurums.